G.Freidenfelds, G.Selga, Margarita Vilcāne
Kaktusi lēni zied, lēni jo lēni aug, Dienas vien ātri projām iet, bijušās neatsaukt. Zilganā tālē, viļņotā tālē aizbrauca mīļais draugs. Kaktusu mīļais mans dāvāja aizbraucot, Lai ziedu kā dzidri skanošs zvans tikšanās vēstītu, Šorīt es skatos – kaktuss ir ziedos, sarkanos zvanos skan. Piedz. Jūrā tad saule brien, kvēlo debess tālumā, Zvani pie tevis skrien sirmām viļņu galvām pāri, Cilvēks tā draugu rod, dzīves vētrās pārbaudot, Kaktuss to arī jūt, man ar tevi kopā būt. Kaktusi reti zied, lēni jo lēni aug, Dienas vien ātri projām iet, bijušās neatsaukt. Zilganā tālē, viļņotā tālē mīļais jau mājup brauc.