Bruģis
Nometas uz mana balkona margām Kaija no jūras un projām skrien Tā tu atnāci mani sargāt Projām aizgāji kā arvien Kad tu atkal atpakaļ nāksi Redzēsi jūrmalu kailu un sēru Un tu dvēseli meklēt sāksi Kuru vēl vakar tev vaļā vēru es Piedz. Bet tā kaija virs jūras lido Dvēsele nosala, kad biju viens Tumšo tumšo ūdeņu vidū Vientuļas zelta ugunis degs