Ē.Ķiģelis, O.Gūtmanis, Līvi
Kad saule riet, Deg jūra un blāzmaini mākoņi zied. Kad saule riet, Vēl saulstaru taku līdz apvārsnim iet. Bet līdzās dzelme, kur satumst nakts, Viens solis un dziļumā Tu nogrimsi atspulgam līdz, atspulgam līdz. Vēl saulstaru taku līdz apvārsnim stīdz. Kad saule lec, Tu līdzi ar sauli no tumsas bēdz. Kad saule lec, Tu iznāc no tumsas šai pasaulē. Un atkal tik plats ir tavs gaismas ceļš, gaismas ceļš, Bet līdzās ēna, ko neatšķir pat saule no tevis nost, Kad diena jau aust, kad diena most. Kad saule riet, Deg jūra un blāzmaini mākoņi zied. Kad saule riet, Vēl saulstaru taku līdz apvārsnim iet. Kad saule riet, kad saule riet, Kad saule riet, kad saule riet.