Agnese Rakovska, Triana Park
Diena nāk, un rokas Tavas rimst Man par sevi vēlreiz jāpiedzimst. Šoreiz nevar apskaut, apturēt Vieglām kustībām mani slāpēt. Ļauj man sākt un vārdos sapīties Kājām gaisām laiks ir apstājies Ja Tu spēsi pirmais projām iet, Smalkām kustībām, kas mani tur ciet Negaisa mākonī kā gaisa balonā Kāds mani līdzi sauc Bet Tu nelaid tālāk (tālāk) Negaisa mākonī kā gaisa balonā Kāds mani līdzi sauc Bet Tu nelaid tālāk Kā lai saprot, kā lai iztulko, Mana sirds vairs tevi nesaprot Pats tu nāci, pats nu projām ej Kā aiziet ledus upē Lietus manu laimi lej. ...Negaisa mākonī Kā gaisa balonā... Negaisa mākonī Negaisa mākonī Kā gaisa balonā Kāds mani līdzi sauc, bet Tu nelaid tālāk (tālāk) Negaisa mākonī Kā gaisa balonā Kāds mani līdzi sauc, bet Tu nelaid tālāk Puse no manis ir ceļā iestiguša Otra puse miglājus vēl brien, Lai nonāktu pie Tevis Tavā pusē Cauri jāizlien Negaisa mākonī. Negaisa mākonī Kā gaisa balonā Kāds mani līdzi sauc, bet Tu nelaid tālāk (tālāk) Negaisa mākonī Kā gaisa balonā Kāds mani līdzi sauc, bet Tu nelaid tālāk.