SKYFORGER, SKYFORGER, SKYFORGER
Tā bija viena no pēdējām lielākām zemgaļu uzvarētajām kaujām - 1287. gada martā viņi uzbruka galvenajam kristīgo centram Baltījā - Rīgai . Kaut gan pilsētu ieņemt tiem neizdevās , viņi nopostīja visu apkārtni un uzbruka citai pilsētai - Ikšķilei . Vācu ordeņa bruņinieki dzinās pakaļ zemgaļiem un mežā pie Garozas abi karaspēki satikās Dedz naidā kvēlā , dedz mana sirds , Tver roka ciešāk zobena spalu , Jau mežmalā svešu pakavu dimdoņu dzird - Tur kāds jāj meklēt šai zemē sev galu . Drīz asiņu upes tecēs un daudziem vairs neredzēt sauli ... Vēl mežā dziļš guļ klusums Un tumsa kokus sedz : Tur krustiem rotāti vīri , Tie guļ , ne ko dzird , ne ko redz . Tie neredz , kur biezokņa dzīlēs Kā ugunis acis spīd , Un nejūt kā Veļu māte Nāves elpu tiem uzpūš šobrīd - Laiks mosties , laiks mosties - Sauc klusu kāda draudīga balss , Tur kokā ķērc krauklis melns : "Šeit visiem jums pienāks gals ! " Te pāršķeļ klusumu kaujas sauciens : Tur cauri biezoknim zemgaļi nāk ; Kā melna nāves ēna pret kristīgiem velties tie sāk . Tie ietriecas krustnešu rindās Un piešķist ar asinīm sniegs ; Dzird vaidus un zobenus šķindam , Jau daudzas acis ver nāves miegs . Un beidzot liecas un sašķīst viss kristīgo bars - Nav pārspējams šodien tiem zemgaļu niknums un kaujas spars ! Ei , kraukļi , uz zemgali nesat ziņu : Pie Garozas silā sakauts guļ ienaidnieks !