KAMĒR.

Jānis Krūmiņš, Jānis Krūmiņš, Apvedceļš

Gan jau kaut kad norims vējš,un putni aizlidos,
gan jau kādreiz atkal ziedēs ievas.
kamēr lietu dzeguzīte sauks, bet nesasauks,
ļausim mūsu dziesmai vēlreiz skanēt.
Piedz. kamēr naktsvijoles smaržo,
       Kamēr vecais tornis stāv,
       Kamēr vējš vēl zvanus šūpo,
       saki vēlreiz vēl...
     kamēr karavāna ceļā,
     Kamēr vecās eņģes čīkst,
     Čuksti ausī man kā toreiz
     Saki vēlreiz vēl...
Var jau būt es kļūdījos, man likās ka tu sauc,
atkal doties pļavās ziedus lasīt.
Un kā allaž darām mēs, tad nedaudz paslēpties
Tur kur tumšāks - zvaigznes skaitīt.