R. Pauls, A. Krūklis
Kad ar tevi šo valsi šodien dejoju es, Tālas aizmirstas balsis šurpu atmiņas nes. Redzu meitenes smaidu, krastā šķīrāmies mēs. Viņa solījās gaidīt, kamēr pārbraukšu es. Vairs nekas nav kā senāk, vairs tā nebūs nekad, Tikai jūra vēl dzenā krastā viļņus tāpat. Gads aiz gada tā gāja, ceļš pa jūrām bij` ilgs, Bet, kad atgriezos mājās, jutos vientuļš kā vilks. Redzu meitenes smaidu, krastā šķīrāmies mēs. Viņa solījās gaidīt, kamēr pārbraukšu es. Vairs nekas nav kā senāk, vairs tā nebūs nekad, Tikai jūra vēl dzenā krastā viļņus tāpat. Krastā svinēja kāzas, kurās nebiju lūgts; Tajās meitenei manai cits kāds sacīja : „Rūgts!” Vairs nekas nav kā senāk, vairs tā nebūs nekad, Tikai jūra vēl dzenā krastā viļņus tāpat. Vairs nekas nav kā senāk, vairs tā nebūs nekad; Tikai jūra vēl dzenā krastā viļņus tāpat.