Tautas dz.
Jūras mate man prasīja Ko dar` mūsu zvejnieciņi, ko dar` mūsu zvejnieciņ! Ko dar` mūsu zvejnieciņi Kalniņāi sasēduši, kālniņāi sasēduš. Tīklus lāpa, aires grieza, Uguntiņu sakūruši, uguntiņu sakūruš. Uguntiņu sakūruši, Kalniņāi sasēduši, kalniņāi sasēduš. Lai bij` grūti, kam bij grūti, Zvejniekami tam bij` grūti, zvejniekami tam bij` grūt. Lai līst lieti, lai krīt sniegi, Zvejnieks zvejo jūriņāi, zvejnieks zvejo jūriņā. Div` svecītes jūrā dega Šudrabiņa lukturosi, sudrabiņa lukturos. Tās dedzina Dieva dēli Dvēselīšu gaidīdami, dvēselīšu gaidīdam.