Jautrais krodziņš Dzintarpils

Ardievu Rīgas sirmais Vērmaņ’sils.
Ardievu jautrais krodziņš, Dzintarpils!
Ja šodien grūti jums, būs kasē iztrūkums,
Jo mūsu ceļa mērķi tālāk aizved mūs.

Ardievu Rīgas tilti, Daugava,
Jau pretim laistās Vidzem’s šoseja.
Viens grūdiens, palēciens, jo smaržo lauku siens,
Un ja vēl gāzi dos, tad tecēs piens.

Un tā mēs traucam vēlu pusnaktī,
Rūc motors, laistās spožie lukturi.
Ja velns par šoferi, tad es par kurbuli,
Tā lieta iet, tik vaj’g mazlietiņ spiest.

Ir jauki paradīzē Ēdenē,
Vēl jaukāk zaļumballē Enzelē.
No kausa dzirkstošā, no grēka ābola,
No visa visa kā, mēs mazliet baudījām.

Kam sieva mājās nikni lamājas,
Tam zaļumballē netrūkst it nekas -
Tur latvju meitenes, tiem laiku pakavēs,
Un vecais bufešnieks tiem slāpes remdinās.

Kam stīvas kājas, ārsti nepalīdz!
Tam jānāk šeit uz zaļumballi līdz,
Tad sauc, lai būda rūc, lai notrīc loga rūts,
Kas katram gadījās, to spiež pie krūts!