Ainars Mielavs
Dzīvojot Dienu no dienas šķiet, Kaut kas ir bijis jau No tā kā vispār nav. Jā…vispār nav Tev bijis it nekad, Pat iespējams arī tad, Kad Tu sevi nekontrolē. Aizmiegot Nakti no naktis šķiet, Tad,kad Tu modīsies, Viss būs savādāk. Jā…savādāk, Dzīvāk un krāsaināk, Labāk un saprotamāk, Kad nav nemaz jājautā: “Kāpēc tā? Kāpēc otrādāk, Bet ne kaislīgāk, Bet ne mūžīgāk? Kas esi Tu? Un kurTu ej? Kāpēc?” Aizmirstot Vienu pēc otra šķiet, Tā varbūt vieglāk būs Tev,man un visiem mums. Jā…visiem mums. Vieglāk un mierīgāk, Un arī vienaldzīgāk, Kad nav nemaz jājautā: “Kāpēc tā? Kāpēc otrādāk, Bet ne kaislīgāk, Bet ne mūžīgāk? Kas esi Tu? Un kurTu ej? Kāpēc?”