Ēriks Pozemkovskis, Knuts Skujenieks, Ēriks Pozemkovskis
iesien baltā lakatiņā iesien dziļi savā ziņā to no kā mēs neesam brīvi mūsu alkatīgo dzīvi ne vairs sūru ne vairs melnu sauju sidrabotu pelnu dodies projām taka gaida skumji atvasara smaida cauri gariem lietiem klusi šorīt saule uzlēkusi pirms tai atkal miglā tīties vēl tik reizi atskatīties te aiz kalna tur aiz kalna paliek pāri sirma salna prom no sārta pīlādžkoka ej ar baltu nastu rokā ne vairs melnu ne vairs sūru mūsu pielocīto pūru