Juris Kulakovs, Māris Melgalvs, "Pērkons"
Basām kājām staigāt man bailes Un nav arī bijis izdevības. Zem zolēm smailes (vai rēķinu ailes), Tik nenokrist zemē un nesalauzt ribas! Ak, cik gan asi papīri čaukstmalīgi griež. Vai tapīri ir strīpaini? (Bet pakrūtē jau spiež.) Es nezinu, kas vārdā tev. Tu nezini, kas man. Bet iepūt kaķim bārdā un paklausies, kā skan. Ja tad vēl nedzirdi nekā, tad iepūt, kur vien vēlies, Jo agri esmu pamodies, bet pārāk vēlu cēlies. Un velti mani mierināt, ka vēl nav nokavēts. Skat, kur viens torņa galā tup un manā vietā brēc.