A.Grāvers, N.Beļskis, A.Skrastiņš
Tā mana asins, mana miesa, Tā mūsu mīlestība, Tā mana roka vainīgā, Tu mesija, tu Dieva griba. Nu, protams, asinis var nomazgāt, Bet dvēsele kā kliedziens tumsā. Murgi, ārprāts, balsis tumsā, Es cits, es cits, ne tas, kas biju. Es atkal miris, atkal savā kapā. Ak Dievs! Dievs, piedod manus grēkus. Ak Dievs, piedod manus grēkus. Jau nāves jūrā svaidītas man kājas. Ar bērnu asinīm sev savu varu pērku, Bet tik un tā to dzeru saldāku kā vīnu. Mans Dievs, tev piedošanu lūdzu, Ak Dievs, mans Dievs. Es cits, es cits, ne tas, kas biju!