Im. Kalniņš, Viks, Autobuss debesīs
Es dieviem pateicos par to Ka tuvumā tiem būt man dots Par laiku ko tie veltī man Lai es varētu vēl dzīvot Zvaigznēm es pateicos par to Ka manas naktis izgaismo Kāpēc tās dara tā man zināms nav Bet es tās skaitu Zinot cik maz ir laika dots Vien savus mīļos apmīļot Es pieņemu kas man tiek dāvināts Un gaidu rītu