A.Gedrovičs , 6.jūdze
Es esmu atvars, nebaidies. Es savā neprātā pie tevis eju, Lai būtu mums viens kopīgs prieks. Lai būtu skūpsts kuršs neizbeidzās, Lai gribētos to atkārtot. Es savā neprātā pēc tevis smoku. Bet, laiks tik pārāk lēni rit Kurš būs tik drosmīgs nenoklusēt. Man tevis ļoti, ļoti trūkst. Tu esi tveice pēcpusdienā. Es esmu atvars, nebaidies. Vēl tikai vienu pieskārienu. No tevis dv’ēsle man mulst. Tu esi tveice pēcpusdienā. Es esmu atvars, nebaidies. Bet, ja nu es par vilni kļūšu? Tad manī skanēs stabules. Bet, viņas skanēs bezkaislīgi. Ja pietrūks man kaut viens tavs glāsts. Es savā neprātā pēc tevis smoku. Kaut mani nievās, aprunās. Arvien vel tikai tevi vienu vēlos, Tā skaisti nosirmot. Tu esi tveice pēcpusdienā. Es esmu atvars, nebaidies. Vēl tikai vienu pieskārienu. No tevis dv’ēsle man mulst. Tu esi tveice pēcpusdienā. Es esmu atvars, nebaidies. Es esmu atvars, nebaidies.