J.Graubiņš, Tirzmaliete
Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme, Par tavām druvām vecā līdumā. Un, kad jau paguršu zem dzīves nastas, Tad atdusēšos tavā atmatā. Es dziedāšu par zaļo eglainīti, Kur tīklus pelēkos auž zirneklīts, Kur agrā rītā kuplās smilgas bradā Ar basām kājām ganiņš bārenīt`s. Es dziedāšu par balto birztalīti, Kur rudens lapas dzeltainītes birst. Un birstot zvana klusu svētvakaru Tiem ziediem vēlīniem, kas salnā mirst. Es dziedāšu par teku nomīdīto No tēviem liepu lūku apavā, Kur vaidot māte gaitā staigājusi Un, Dievu pielūgdama, baznīcā. Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme, Par tavām druvām vecā līdumā, Līdz dusēšu reiz klusā smiltainītē, Tur tavā priedulāja pakrēslā.