Imants Kalniņš, Viktors Kalniņš, Austra Pumpure
Aiziet velni, raganas savās pasakās, sapņi aiziet pasakās, paliek slotas kāts. Paliek tikai slotas kāts, vairāk nav nekā. Ko mēs ar to darīsim? Mēģināsim jāt. Katrs kādreiz sācis ir (cik nu kuram prāts), citiem varbūt spārni bij, mums ir slotas kāts. Tiesa, nedaudz apdilis, bet tu nebaidies, simtreiz tas ir kalpojis, tūkstošreiz vēl ies. Galvenais ir - atrauties, galvenais ir - sākt; piemetīsim piparus īstenībai klāt! Laidīsim pie raganām, tur jau viņas sēž, laidīsim pie raganām, mirkļi stundas dzēš. Kamēr vēl ir slotas kāts, vēl ir raganas, kamēr vēl ir slotas kāts, vēl ir tie, kas jās. Sacel vēju, slotas kāts! Skursteņi tad rūks. Sacel vēju, slotas kāts! Velni dievu lūgs.