Dziesma par rozīti

Zigmars Liepiņš, Kaspars Dimiters

Tu noplūc rozīti un cepurē spraud,
Bet kāda bite pēc tās rozītes raud. 
Tā klusi pielido un ausī tev dūc
Par puķēm priecājies, bet nenoplūc.

Piedz.
   Kas dārzā, kas dārzā
   Bitīt rožu dārziņā
   Ložņā bitīt cauri zaru zariem,
   Caur zaru zariem, cauri lapu lapām.
   Ja citu atrod liec to savā vietā.

Lai dzīvo rozīte, kur liek viņai sirds
Un bite medainā, lai rozītē mirdz,
Bet ja tu rozei kādreiz garām ej,
Tā zied ne tev, tā zied pasaulei.

Piedz.

Tu tikai pasmejies un rozīti plūc,
Un atkal bite klusi ausī tev dūc,
Kad roka rozīti pie cepures ceļ,
Vairs bite nedūc tev, bet sāpīgi dzeļ.

Piedz.