Uldis Marhilēvičs, Kaspars Dimiters, Remix
Mēness zils grīdu man cauri logam krāso Stāvu tinies aizkarā, kurpes dzeltenās Jumta klājus bezgalīgs guļ kā rāma jūra un kā laipu istabā ēnu iemet skurstenis Piedz. Paliec viena mīļotā, paliec fotogrāfija Mēness tavu rāmi vēsi glāstīs Kamēr kurpes dzeltenās,kamēr tuvu debesis man pa jumtiem jāstaigā, tā vienmēr Namu aizās ielas dus, tumšos logus ļaudis Un pie sienām mīļoto fotogrāfijas Dzīvē izgaists atmiņās, nopūtas tiek mirkļiem Paiet mūšs kā miegā nakts, nepaliek laika dzīvot