Divpadsmit laupītāj

nezināms, nezināms

Reiz dzīvoja divpadsmit laupītāj,
To vadonis kuģotājs bij.
Viņš laupīja tuvu un tālumā-
Daudz asinis izlēja viņš. 2x
   daudz zelta un dažādi dārgumi
   Laupītāj miteklī bij.
   Un meiteni visu to daiļāko
   Sev laupītājs nolaupijs bij.-2x
Reiz laupītājs jautāja meitenei-
Kur tavi vecāki mīt?
Vai tie ir dzīvi ,vai miruši,
Vai plašajā pasaulē mīt?-2x
   Reiz dzīvoju greznajā Kijevā,
   Un māte man dzīvo vēl tur.
   Bet kur ir mans tēvs -to es nezinu,
   Viņš plašajā pasaulē klīst.-2x
Tik krustiņu mazu viņš dāvāja,
Lai mūžam pieminu to.
Un par tā grēcīgo dvēseli-
Mūžam Dievu lai lūdz.-2x
   To dzirdot laupītājs nobāla
   Tam šausmas caur dvēseli iet.
   Jo meitenes vārdi tā liecina,
   Ka viņš ir tās miesīgais tēvs.-2x
Un laupītājus viņš atstāja
Un devās mieru sev gūt.
Un tagad viņš klosterī Dievu lūdz-
"Kungs! Žēlo grēcnieku!"