Divas acis (pied. Vlada Ivanovska)

Elvijs

Divas acis kuras sapņo kad neēsi šeit
divas acis kuras vēro kā mēness beidzas.
Divas acis kuras pateiktu ka viss ir labi,
divas acis kuras pieder tikai man.
Divas acis kurās ir savādāka pasaule,
divas acis kuras izskatās salauztas,
divas acis kuras redzēt spētu to.
Visu atdotu, bet neredzu jēgu dot.
Mūsu aklās sarunas un pusnakts tumsa,
domas mainās, ka bus tālāk? Mainās uzskati mums.
Ja tevi nozagtu, neviens pret mani netiesātu,
tikai sūtītu vēstules kas nepienāk!

Tu man saki ka var, dēļ tevis saku ka var,
to kas rūpīgi glabāts tikai paturi savu...

Lai vieglāk pienāk dienas,
lai vieglāk piestāv vienas domas tās,
tavas rokas nāk manā priekšā vienmēr šeit!

Es tev pateikšu to kas man ir svarīgi,
kad es tev pateikšu to lai tu man palīdzi.
Esmu pazudis tālu, skrienu dienu pēc otras,
bet pa gabalu ko jūtu tādas vienas ir rokas.
Un tu to nemainīsi.
Ar tevi kopā prieks pat ja nelaimīgs,
kad krīt skatieni kopā ar mums,
tu kaut kur parādies kad manās domās ir tumsa!
Tu man pasaki visu tad kad klusē vardi,
visu paņem un nojauc ja tu uzcelt māki.
Redzu sauli, tur tālāk es tikai eju uz priekšu,
pat ja paspēj kādreiz līdzi itkā tu tiec!

Tu man saki ka var, dēļ tevis saku ka var,
to kas rūpīgi glabāts tikai paturi savu...

Lai vieglāk pienāk dienas,
lai vieglāk piestāv vienas domas tās,
tavas rokas nāk manā priekšā vienmēr šeit!