Armands Alksnis, Andra Alksne, Credo
Div’ pļaviņas es nopļāvu Katru savā pusē. Tikai turi muti ciet, Tikai, lūdzu, klusē. Tad uzvilku baltu kreklu, Gāju meklēt viņas, Kam nopļāvu saulrietā Vakar div’ pļaviņas. Tikai turi muti ciet, Tikai, lūdzu, klusē. Dzīvoja tās meitenes Katra savā pusē. Viena bija reibinoša, Otra bija asa. Un pēc tādas pļaušanas Katra kaut ko prasa. Vienai piesolu es sirdi, Otra pārtrauc pusē: - Tikai turi muti ciet. - Tikai, lūdzu, klusē. Nu ar sauli līgojot Jātur mute ciet - Div’ pļaviņas nopļautas, Nav man vairs kur iet.