Tautas dz.
Dieviņš brida rudzu lauku ar pelēku mētelīti, Mētelīti, mētelīt`, ar pelēku mētelīti, mētelīt`. Kad izbrida, tad apsedza pelēkāmi vārpiņāmi, Vārpiņāmi, vārpiņām, pelēkami vārpiņāmi, vārpiņām. Kur, Dieviņi, tu paliksi, kad mēs visi nomirsimi, Nomirsimi, nomirsim, kad mēs visi nomirsimi, nomirsim? Kad mēs visi gulēsimi apakš zaļu velēniņu, Velēniņu, velēniņ`, apakš zaļu velēniņu, velēniņ`. Ne tev tēva, ne māmiņas, ne tev savas līgaviņas, Līgaviņas,līgaviņs, ne tev savas līgaviņas, līgaviņ`s. Ne tev savas līgaviņas, ne tev bēra kumeliņa, Kumeliņa, kumeliņ`, ne tev bēra kumeliņa, kumeliņ`. Kas maizīti tev pelnīsi, kas zemīti rušināsi, Rušināsi, rušinās, kas zemīti rušināsi, rušinās? Kas zemīti rušināsi, kas tev mīļi pieminēsi, Pieminēsi, pieminēs, kas tev mīļi pieminēsi, pieminēs?