Valdis Aivars, Nezināms.
Katru gad' no jauna, Nāk mazs Jēzuliņš, Pestīt mūs no jauna, Un paliek cilvēciņš. Viņš nāk katrā mājā, Katrā sirsniņā, Stiprina, kad vāja, Ir mūsu cerība. Viņš ar' manim klātu, Stāv ik katru brīd'. Un lai bēdu naktī, Man viņa Saule spīd.