Zigfrīds Muktupāvels, Guntars Račs, Bet Bet
Teica man tēvs: - Nebūsi nekad tu viens, Būs saule un mēness, Būs jūra, okeāns. Un ja draugi tevi pamet, Tev vēl mūžam piederēs: Zila jūra, vējš, Saule, kas riet. Mēness pusnaktī Un ceļš, kuru iet. Teica man tēvs: - Dzīvē notiek arī tā. Tu vari būt bagāts, Ja arī nav nekā. Un ja draugi tevi pamet, Tev vēl mūžam piederēs: Zila jūra, vējš, Saule, kas riet. Mēness pusnaktī Un ceļš, kuru iet. Tā gāja laiks, Man dzīvē bija viss - Gan nelaimes lielas, Gan pērkons debesīs. Bet es zināju, ka vienmēr Man kaut kas vēl piederēs: Zila jūra, vējš, Saule, kas riet. Mēness pusnaktī Un ceļš, kuru iet. Kā to lai zin, Vai es būšu priecīgs rīt? Vai redzēšu laimi, No debesīm kas krīt? Bet es zināšu, ka vienmēr Man kaut kas vēl piederēs: Zila jūra, vējš, Saule, kas riet. Mēness pusnaktī Un ceļš, kuru iet. :o]