nez., Ivars Kurpnieks, Normunds Rutulis
Pār jūru lido kaija Kā balta vēstule. No tālās siltās zemes, Kur vīri zēģelē. Daudz saplosītu buru dod mieram priekšroku. Bet tavējā tik turas spītīgi Caur viļņiem iet un turēties un smieties tad,kad zeme grib uz galvas nostāties. Lai dažreiz tā,ka ceļa nav, tad varam mēs ar tevi, draugs,būt divatā. Tumst kādreiz gaiša debess par gaišu tumsa kļūst Un arī stipriem vīriem tā gadās masti lūzt. Un kad tur pūš,tur aiziet dod mieram priekšroku, bet tava bura turas spītīgi. Caur viļņiem iet ...