Mārtiņš Freimanis, Mārtiņš Freimanis, izm.`last cristmas`teksts, Tumsa
tavi sapņi ir kā pienākums sevi ielādēt vēlreiz pārstartēt bet man velns un elle izmisums tavs debesjums es dzīvoju uz citām planētām sen jau aizmirstām zvaigžņu sistēmām un laiks mani piebaro un tur aiz itnekur bēdz neatvadies bēdz pirms vēl kāds prasa tev kāpēc lec neatskaties lec nav jau ko zaudēt joka pēc last christmas I gave you my heart but the very next day you gave it away this year to save me from tears I`ll give it to someone special tu vari manas sāpes nosvinēt vari nepaspēt vari pāradresēt tikai baidies neaizbēgt manis nav tik daudz lai vēl izliktos un ar prieku uz sliedēm apgultos un sāp ja tu zinātu kā sāp mans nogurums mani sapņi ir kā pielikums tavam stāstam tāds kā nobeigums bet mums velns un elle izmisums un pienākums bēdz neatvadies bēdz pirms vēl kāds prasa tev kāpēc lec neatskaties lec nav jau ko zaudēt joka pēc last christmas I gave you my heart but the very next day you gave it away this year to save me from tears I`ll give it to someone special tu vari manas sāpes nosvinēt vari nepaspēt vari pāradresēt tikai baidies neaizbēgt bēdz neatvadies bēdz