Žoržs Siksna
Baltas ābeles zied ziediem baltiem kā sniegs ziediem baltiem kā sniegs kā jaunības sapņi. Un šis mirklis man šķiet balts kā ābeles zieds balts kā ābeles zieds saldām skurbuma smaržām apņemts. Vai šīs dienas kas nāk vai šīs dienas kas iet vai šīs dienas kas iet kā zvaigzni redz krītam. Ak es zinu mans draugs draugs mums neaizskriet vairs draugs mums neaizskriet vairs basām kājām līdz pieneņu rītiem. Tomēr dziļi zem pelniem klusā cerība dzimst. Redzot neprātu balto mīlā mūžam pukst sirds līdz pat ziemelim saltam neļauj mūžam tai rimt.