Andris Trečaks, Ārija Elksne, Ķirmji
Te nav vārdu, kurus iemin bruģī,
Rokas spiediens, tajā pateikts viss.
Tā no krasta aiziet, aiziet tikai kuģis,
Mani dzimtā jūra, jūra mani sauc.
Piedz. Kliedzot kaijas skrien,skrien pār tavu galvu.
Piedod, ja šis mirklis nāca pārāk spējš.
Saule kausē baltu, baltu miglas alvu.
Pieri aizkar sāļais, sāļais jūras vējš.
Gadi atdzīs kādreiz vilni manu,
Tas būs vilnis ļoti neparasts.
Un tu atnāksi tad uz satikšanos,
Kur ar jūru tiekas, tiekas mūsu krasts.