Atmiņu lietus

Ojārs Grīnbergs

Vai jūti,
Kā atmiņas smaržo pēc liepām
Vasaras krūtīs.
Vai dzirdi,
Kā bites vēl liepziedos ganās,
Putekšņos brien. 
Vai redzi,
Vēl gadiem un saulrietiem pāri
Atmiņas sien, 
Ko mīli,
To nenāc un pajautā vēlreiz 
Liepziediem vien.
Piedz. 
Dzeltenās liepas zied, 
Klusajās ielās vēl
Vakaros saule riet un kvēl.
Krēslot zem liepām sāk,
Pārdomu putnu dzīts,
Atmiņu lietus nāk un līst. 

Līst lietus,
Līst vasaru dzirdinošs lietus
Liepzaru sietā.
Krīt lāses.
Pa klusajām ielām kā māsas putekšņi krīt. 
Nāc bradāt
Pa peļķēm, kaut tālu tie gadi,
Nenāks kas rīt. 
Līst lietus.
Līst nevairāms atmiņu lietus,
Atspulgi krīt.