Ai, galdiņi, ai, galdiņi,
Kā tev skaisti piederēj’.

Ap tevimi vīri sēda
Kā resnie-i ozoliņ’.

Alutiņu darīdama,
Biti bāzu kabatā.

Lai dzied alus dzērājiņi
Kā bitītes stropiņā.

Labāk manu iesaliņu
Ciema cūkas apēduš’.

Nekā manu saldu alu
Bez dziesmāmi nodzēruš’.

Kālabadi tie ļautiņi
Alu dzēra klusēdam‘ ?

Malēliņa vaina bija,
Klusu mala iesaliņ‘.

Ekur nāca alus kanna,
Pa istabu līgodam‘.

Kas bij‘ miežu arājiņis,
Tas pacēla cepurīt‘.

Es var dzerti alutiņu,
Bij‘ man galva nesējiņ‘.

Bij‘ man gudra mātes meita,
Kas piedeva padomiņ’.