Elīna Zariņa, Ieva Vilciņa, Knīpas un knauķi
Ir nakts, es klusi raugos debesīs Man bail, ka zvaigznes mani ienīdīs, Bet es vien gribu tikai vēlēties Pirms miega zvaigznei pieskarties. Piedz. Tu ej, vēl tu ej Tik lūdzu neapstājies. Tu lec, vēl tu lec Tik lūdzu nepadodies. Tu krīti, tu krīti Un liec man vēlēties! Tu man vēl, tu man liec Tevi piekļaut sev. Kāds cits man klāsta dažus teikumus, Bet es tos dzirdu tik kā smieklus. Tā man tos gribas pārvērst zvaigznēs, Tā tūkstoš zvaigžņu apmirdzētiem būt! Piedz. Paveries debesīs Un redzēsi kā saule aust! Tad visi sapņi izgaist Tici brīnumam.