M. Freimanis, M. Freimanis, Tumsa
kad dienai jau tuvu būs gals un arvien stiprāk sāks salt mēs teiksim ka dodamies prom uz mājām ar kājām mēs melosim kamēr vien var kamēr kāds vēl mūs dzird bet aiz stūra mums ieplānots bēgt tā pa īstam plāns ir bīstams un īsts tev līdzi būs tikai miers bet man tēja un siers jo jāiet būs dienas trīs līdz pašai zemes asij kur jūnijā uzsnieg sniegs un gaiss ir dīvains un liegs bet zeme ir silta kā miegs un dzīvot ir viegli mums noticiet aiz septiņiem debess pakalniem ir zeme kā medus nav jāsaprot kāpēc ir tā ka vasarā ir zemenes sniegā un balts tik balts ir zemeņu lauks tik tīrs kā mākoņos austs un brīnies kā dauzās tev sirds zemenēm līdz visapkārt tik dīvaini salts viss sarkans un balts mums izrādās bija ko slēpt zem sniega aiz miera un ne jau dēļ zemenēm vien dēļ sniega tik vien aiz stūra kāds ieplāno bēgt no mājām ar kājām mums noticiet aiz septiņiem debess pakalniem ir zeme kā medus nav jāsaprot kāpēc ir tā ka vasarā ir zemenes sniegā un balts tik balts ir zemeņu lauks tik tīrs kā mākoņos austs un brīnies kā dauzās tev sirds zemenēm līdz