A.Grāvers, V.Avotiņš, Jumprava
No tēvu zemes rudens smaržas nāk Ar stikla aciziema raugās šurp Un zelta suns no zemes zāli lakt Brien katru rītubaltās balles kurpēs Ļauj mieru tam,kas atvelk auglim elpu Kad uguns priekšā pavēl - ceļus liekt Ļauj domai mieru melni ģērbtā telpā Tā rudenī pēc savas zvaigznes iet Lai visiem putniem vieglas vēja smiltis Kad nieki noplēsti no debess augstās nost Un tikai ēnas smagus garus tiltus Steidz izlocīt,lai tumsa pakāptos Pār kailām ielejām,pār upju svina krūtīm Iet dzīvībiņa balto kalnu kāpt Kā tālās mīlestības dvaša rūgtā No tēvu zemes rudens smarža nāk No tēvu zemes smaržas nāk Kā mīlestības dvaša rūgtā No tēvu zemes smaržas nāk Kā mīlestības dvaša