Adrians Kukuvass
Kā pa dzīparu slīdot Krīt visbaltākais sniegs. Dzīvot mūžīgus rītus ... Bet tas jau būs liegts. Ļaužu dvēseles teikas, Mūža miegā kad mieg, Uz zemes kā sniegi Uz debesīm snieg. Piedz. Krīt visbaltākie sniegi. Reiz es aizmigšu tā. Gulēt mūžīgo miegu Bez atmošanās. Kāpēc brīnumu gaidīt? Šeit es nenākšu tad. Ne vairs raudāt, ne smaidīt It nekad, it nekad. Tāpēc brīnumu gaidīt, Šeit vairs nenākšu tad Ne vairs raudāt, ne smaidīt Nekad, it nekad. Piedz.