R.Pauls, A.Skujiņa
Skan veca leijerkaste sētā, Un gaisma salīst namu spraugās, Kā viduslaiku dziesmā svētā No spēlētāja skatiem raugās. Tērpts skrandās viņa augums vārgs, Un bada liesmas acīs kvēl. Un visa pasaule, viss, kas bij` dārgs, Plūst lētā dejā. Nav tā žēl. Ar sauli nāk un atšalc vējā Tam jaunība kā meža strauts, Kas teiku pilns pār zemi skrēja - Nu dienu vienmuļīgā mijā rauc. Nāk seno atmiņu mirdzošā saime Raudošās mūzikas vaidos; Atnāk senā mīla un laime, Atnāk - un izdziest ielu klaidos. :o]