Čikāgas piecīši
Sveika, māmiņ, beidzot mājās ir tavs karavīrs, Ļauj man pārģērbt kara drēbes - gribu justies tīrs. Teic, kur slēpjas lielā tautas dziesmu dziedātāj - Gribu redzēt savu karodziņa rakstītāj! To aizveda sveši kungi, sveši kumeliņ, Viss ko viņa tev atstāja - savu vainadziņ Akmens pilī dzeloņdārzos tagad dzīvo tā Tur nu, dēliņ, Tu vairs darīt nevari nekā Vai māmiņa, vai māmiņa kam tu ļavi to?! - Aizvest projām svešumā manu mīļāko Trejdeviņos kaujas laukos izkaroju es Viņas šūtais karodziņš man laimi vienmēr nes Ieloc, māmiņ, ceļa maizi, zirgam padzert dod Kaut vai visu mūžu jāšu - tā man jāatrod Akmens pilī dzeloņdārzos gan es atradīš' Savu mīļo sveiku atkal mājās pārvedīš' Labā rokā karogs droši turās vēl arvien Kreisā tukšā piedurknē viņš savu naidu sien Ceļabiedrs tālā ceļā būs tam saulesriets Galvu paceltu viņš aizjāj balts kā ābeļzieds Ieloc, māmiņ, ceļa maizi, zirgam padzert dod Kaut vai visu mūžu jāšu - tā man jāatrod Ceļabiedrs tālā ceļā būs tam saulesriets Galvu paceltu viņš aizjāj balts kā ābeļzieds