Tu esi vējš

Zigfrīds Muktupāvels, Guntars Račs, bet bet

Man nav vairs laika, es vēlētos nenokavēt
To brīdi, kurā sākas rīts.
Vēl manu elpu pie sevis tur pēdējā nakts
Un vārdu ēnas nāk līdz.

Man nav vairs laika šīs dienas kā sīknaudu krāt
Un savu laiku iemainīt
Pret vienu nakti, pret zeltu, kurš nesildot mirdz,
Es labāk iemīlos vējā.

	Tu esi vējš, kas mani agrā rītā ceļ.
	Vēl tu esi vējš, kas manas lūpas vaļā plēš.
	Mani paņem rīts un paceļ vējam līdz.

Man nav vairs laika tev piedot un padomus dot,
Jā, nav, var nebūt it nekad.
Par visu vairāk es vēlos tev nesamelot,
Es labāk iemīlos vējā.

	Tu esi vējš, kas mani agrā rītā ceļ.
	Vēl tu esi vējš, kas manas lūpas vaļā plēš.
	Mani paņem rīts un paceļ vējam līdz.