Juris Kulakovs, Māris Melgalvs, "Pērkons"
Vien paklausies, kā lakstu gailis Tik koši kārklu krūmā pogo, Un pazudīs tev visas bailes, Tu jutīsies kā lācis ogās. Un tāpēc rīt vai aizparīt Mēs varam nonākt lielos naidos. Nekā tur nevarēs vairs darīt – Par šito es visdiktāk baidos. Pavisam drīz jau tevi cienās Un, ja būs pacienājuši, tad arī mīlēs. Tu labi zini, kad šis brīdis pienāks, Un ne par piparkūku nepārspīlē.