Juris Kulakovs, Māris Melgalvs, "Pērkons"
Melna zeme, melna debess, Ezers melns un vakars melns. Neko labu jau tas nenes, Klusi piezogas kā velns. Melni viļņi ezerā Baltu puķi šūpo, Pašā ezermaliņā Sēž viens un tik žūpo. Kad viņš celsies, mājās ies, Rīts vēl nebūs ausis, Pats ar sevi runāsies – Kurš tad tādu klausīs. Un to puķi ezerā It neviens vairs nerās. Tā dzērāja līgaviņa Pirtī balta peras.