Adrians Kukuvass, Māris Čaklais, Adrians Kukuvass
Šī siltā, labā nakts kā puķi tevi plūc un ilgi, ilgi gremo. Cik siltas tādas lūpas, cik maigs tāds smilšpapīrs! Nakts tevi klusi ēd, un savādi, ka nesāp; tas droši vien ir tāpēc, ka lēni, pamazītēm. Ai, tādā mitrā mutē var ieiet neatskatoties! Nakts tevi klusi ēd, nakts tevi baltu berž, nakts tevi asu trin; nē, tas nav eņģeļspārns, nav roka tā, bet izkapts, es nesaucu nevienu sev pusnakts pļavās līdz, bet, ja tu gribi, nāc.