Jūlijnakts

Adrians Kukuvass, Māris Čaklais, Adrians Kukuvass

Šī siltā, labā nakts
kā puķi tevi plūc
un ilgi, ilgi gremo.
Cik siltas tādas lūpas,
cik maigs tāds smilšpapīrs!
Nakts tevi klusi ēd,
un savādi, ka nesāp;
tas droši vien ir tāpēc,
ka lēni, pamazītēm.
Ai, tādā mitrā mutē
var ieiet neatskatoties!
Nakts tevi klusi ēd,
nakts tevi baltu berž,
nakts tevi asu trin;
nē, tas nav eņģeļspārns,
nav roka tā, bet izkapts,
es nesaucu nevienu
sev pusnakts pļavās līdz,
bet, ja tu gribi, nāc.