Klaidonis
Kamdēļ draugs, tu man jautā Vai mīlu es tevi Jo zini, šie vārdi Liek sirdij skumt. Par mīlu, draugs, Nejautā manim tu vairāk ne vārda, Lai bijušais paliek kā skaistākās atmiņas man. Tā bij' likteņa vara, Kas lika mums šķirties, Atliek klusībā sapņot, Par tevi, draugs. Kad atkal reiz ārā plauks Krāšņākie ābeļu ziedi, Pie manis tu nāksi, Būs atkal reiz pavasars jauks!