Rozīte

Aigariņš

Ak, rozīt, manu sārto rozīt, kamdēļ tik vēlu ziedi tu ?
Ja nebūtu tev aso ērkšķu, es tevi laikam noplūktu.
Ak, rozīt, manu sārto rozīt, man bail pie tevis pieskarties,
Jo zinu, rozes asie ērkšķi var dziļi sirdī iedurties.

Piedz.	Ja tu būtu mana, tevi sargātu
	Un itnekad nevienam, nevienam nedotu.
	Tavus krāšņos ziedus sirdī glabātu
        Un itnekad nevienam, nevienam nedotu.

Ja, rozīt, tavi krāšņie ziedi man brīnumu vēl spētu nest, 
Vairs no aso rožu ērkšķiem nemaz vairs nebaidītos es.
Ak, rozīt, manu sārto rozīt, ja vienmēr labi būtu tā,
Tad abi divi mēs ar tevi te justos tā kā pasakā.