Tomass Kleins, Guntars Račs, Fomins & Kleins
Nekas, nekad tā nenospiež kā mēmais klusums, Nekas, nekad tā nesāpēs kā nepateiktais. Tāpēc varbūt ir labāk izrunāt jau tūlīt Pirms es un tu tad pazudīsim ļaužu pūlī. Labāk izrunāsim tūlīt, Kāpēc velti mocīties? Nemiers sirdī pats no sevis nepāries. Piedz.: Vārdi, vārdi, vārdi, Nepateiktie vārdi. Nedod mieru , nedod mieru. Vārdi , vārdi, vārdi, Nepateiktie vārdi. Neļauj mīlēt, neļauj dzīvot. Kāpēc mums būt , kā ieslodzītiem četrās sienās, Kāpēc mums būt, kā ēnām gaišās rudens dienās. Kāpēc, kāpēc mēs smokam patiesības slāpēs, Varbūt, varbūt ja izrunāsim mazāk sāpēs. Labāk izrunāsim tūlīt, Kāpēc velti mocīties? Nemiers sirdī pats no sevis nepāries. Piedz.: Vārdi, vārdi, vārdi, Nepateiktie vārdi. Nedod mieru , nedod mieru. Vārdi , vārdi, vārdi, Nepateiktie vārdi. Neļauj mīlēt, neļauj dzīvot. Piedz.: Vārdi, vārdi, vārdi, Nepateiktie vārdi. Nedod mieru , nedod mieru. Vārdi , vārdi, vārdi, Nepateiktie vārdi. Neļauj mīlēt, neļauj dzīvot.