Re-re mi-mi fa

M. Brauns, M. Brauns, M. Brauns

To klusi dvesa mūzikas skolas direktors,
To krūtīs nesa sakņu bāzes inspektors.
O, vienīgā, par tevi domā
Un vārdos neko nevar pasacīt.
To klusi dvesa sporta meistars divmetrīgs,
To krūtīs nesa ierēdnis pavisam sīks.
Bet nenāca pār lūpām vārdi,
Tik meldiņš ausīs skanēja:

Piedz.
Re-re mi-mi fa re-re mi-mi fa –
Tu esi mīļotā!
Re-re mi-mi fa re-re mi-mi fa –
Tu būsi mīļotā!

O, liepa, liepa pavasara plaukumā,
Ai, kļava, kļava pašā rudens jaukumā.
Es dzirdēju, kā mežā šalca
Un zāles cerā čabēja:

Piedz.

Un tā es esmu mūzikas skolas direktors,
Un tā es esmu sakņu bāzes inspektors.
Un visu mūsu vārdā atļauj
Vismaz tev vienu dziesmu nodziedāt.
Un tā es kļūšu sporta meistars divmetrīgs,
Un tā es būšu ierēdnis pavisam sīks.
Un tāpēc, zēni, es jūs lūdzu:
Dziedāsim mēs visi tā:

Piedz.

Re-re mi-mi fa, meitiņ mīļotā!
Re-re mi-mi fa, māmiņ mīļotā!
Re-re mi-mi fa, tava mīļotā!
Re-re mi-mi fa, mana mīļotā!