Kaimiņi
Tie ceļi, pa kuriem pie manis Tu nāksi, Nekad nebūs aizsniguši. Tie vārdi, ko man tikai gribēsi stāstīt, Nekad nebūs nesaprasti. Tavs augums, ko alkstu es apsegt ar glāstiem, Man dāvās ko neparastu, Un lūpas, kas tvīkušas Tavējās skūpstīt, Tev čukstēs, lai neaizej Tu. P… Bet kāpēc Tu neatnāci? Bet kāpēc Tu man nepastāsti? Ko esi sen teikt gribējusi? Ko esi jutusi? Kā esi dzīvojusi? Un kamīna liesmas bez vārdiem mums dziedās, Un laiks apstājies būs, Būs klusums un vīns, kurā zvaigžņu zelts mirdzēs Un atmiņas apciemos mūs. Būs labi un mierīgi, redzēs pati, Šie mirkļi par mūžību kļūs. Nāc, dosim viens otram šo glābjošo nakti, Pēc tam – kaut vai pasaule grūst.