Ralfs Rubenis, M. Melgalvs, Tranzīts
Viss pārmainās un krāsni pārtop māls Un velna milti vēršas velna maizē Tu rādīt nedrīksti ka vaigs tev bāls Tu dziedadam(i)s svipodami(i)s aizej Aiz tevis paliek gaišs un mierīgs skats Tev priekšā drūma puspasaule ārdās Būs arī viņai jākļūst tādai kā tu pats Un viņa nodrebēs no tava vārda Es nezinu es tikai manu Kaut kas ir kļuvis savādāks Kas izlējis to vara zvanu Kas nu pār manu galvu nāks Kas nostiepis tās zelta stīgas Kas manu mēli pušu pļaus Vai tiešām rokas drebelīgās Vai tiešām muža gājums tavs Es nezinu kur palikušas tās No tīra sudrabiņa sauja skrošu Es tikai manu tās pa ceļam izkaisās Un to es sev nemūžam nepiedošu