Ralfs Rubenis, A. Rancāne, Tranzīts
Ar zibens rīkstēm zeme nosvētīta kā grēciniece Krūtis izslāpušās atsegusi pēc glāstiem tiecas Rasas rožukronis caur zāles pirkstiem izslīd klusi Par pazudušo māsu lūdziet smilgas Un aizlūdziet par mani puķes pļavās Ir jūsu Dievam egles mizas seja Un lēnīgs maigums raupjo pirkstu skavās Kaut mana seja zemes vaibstus iegūst Ar katru dienu skaidrāk katru rītu Mans bišu Dievs mans āboliņa Dievs lai dzīvai būt Es lūdzu brūci kura neaizdzītu