Nāc man līdz

Ralfs Rubenis, Ralfs Rubenis, Ralfs Rubenis "Tranzīts"

Bet kur gan paliek viss, kas kādreiz solīts.
Bet kur gan paliek viss, kas bija skaists.
Ikreiz, kad man rožu dārzā rudens lietus nolīst
Aiz mākoņiem ir noslēpies tavs smaids.

Tu aikal paliec viens ar savām domām
Un negaidi vairs nāks vai nenāks kāds.
Vai tikai pasmiesies un vienaldzīgi paies garām,
Vai pienāks klāt un klusi pavaicās.

Nāc man līdz un beigsim solīt.
Nāc man līdz, kur mūs vēl sauc.
Nāc man līdz, tik grūti vienam otru atrast -
Vēl grūtāk vienam otru nosargāt.

Ir vienmēr vieglāk otru pārmest,
Ir vienmēr vieglāk paņemt nekā dot.
Bet it neviens nekad vairs nespēs tavu prieku atņemt,
Ko ieguvi reiz otram dāvinot.