Draugam

Ralfs Rubenis, Ralfs Rubenis, Ralfs Rubenis "Tranzīts"

Sveiks labais draugs, es esmu klāt.
Vai tevi drīkst tā uzrunāt?
Cik nemanāmi viegliem soļiem aizskrien laiks.

Tā cauri dzīvei skrienam mēs,
Kā kaut ko baidoties nokavēt.
Tā mēs viens otru ātri varam pazaudēt,
Tāpēc uz brīdi apstājies un tuvāk nāc.
Vai tava adrese un telefons tāds pats?

Un kā iet tavai meitenei, 
Vai visur kopā ar viņu ej?
Kā toreiz Rīgas vilciens tika sagaidīts.
Bet varbūt meitene un vilciens arī cits.
Ja nē, tad piedod - netīšām tas pasacīts.

Viss ko dzirdam skan pārāk saldi
Mums visapkārt putas un maldi
Vairs pat īsta patiesa prieka nav.
Sit pa pirkstiem - tas tev nav domāts,
Ilgi gaidīt - mani tas nomāc,
Skaistas lietas ar uzrakstu - pārdots jau.

Ja iesit tev - sāp ārī man,
Tavs prieks kā atbalss mānī skan.
Un ir vienalga, liels vai mazs ir attālums - 
Ne soli atpakaļ! Uz priekšu jāiet mums,
Bet vai vēl satiksimies mēs, skumjš jautājums.